Sveiki un uz redzēšanos, uz redzēšanos un sveiki!
Esmu nokāpis no Fudzijamas un pār mani ir nākusi apskaidrība. Viss, ko es esmu darījis līdz šim, ir muļķības. Īstā dzīve sākas tikai tagad.
Labi, labi, tas viss nav īsti 100% patiesība. Man vienkārši vajadzēja kaut kādu gudru ievadu, lai paziņotu, ka te bodīte tiešām ir slēgta un es turpmāk būšu sastopams iekš www.pokeroff.lv
Ja jau reiz sākam jaunu dzīvi, tad startēšu ar tīriem papīriem, t.i. nemeklējiet Kaktuzu, tur būs cits personāžs. Kam tas ir svarīgi vai moka neveselīga ziņkāre, nebūs grūti ar dedukcijas un indukcijas palīdzību salikt puzli. Uzvedināšanai pateikšu priekšā, ka jāmeklē ir kāda literāra darba nosaukums.
Slēgts uz rekonstrukciju!
Nu ko, arī man tomēr ir pienācis kritiskais brīdis, kad tā vienkārši blogot vairs nav iekāres, da arī nekādu citu motivējošu faktoru atrast neizdodas. Kā labi redzams zīmējumā, neesmu atrakstījies jau turpat mēnesi, tā kā atliek tagad tikai oficiāli paziņot status quo – mans blogs tiek pārslēgts uz standby režīmu.
Ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā laikā te nekas jauns neparādīsies, tā kā saku paldiesss visiem pastāvīgajiem un gadījuma lasītājiem, kas zin, vēl kādreiz tiksimies. Dažas idejas ir, bet šobrīd nav ne laika, ne iedvesmas ar tām noņemties. Varbūt uz rudens pusi.
Nedaudz jautrības jeb makšķerējam haizivis
Iedvesmojoties no viena ārzemju blogera, sadomāju nedaudz pajokoties un patramdīt sasodītos regulārus.
Ideja īsumā ir tāda, ka sesijas pirmās divdesmit minūtes līdz pusstundu spēlējam tipiskā zivs stilā. Piemēram, mani stati bija 48/0/1.
Tad plūstoši pārejam pie agrodonka stila, te katrs pats var izvēlēties, vai 3betot 50% roku, vai openraisot 90% preflopu, vai arī barelot un likt pot betu riverā pie katra bīstama boarda.
Mana sesija beidzās ar statiem 30/4/2, agresija pa ielām 0,5/4,8/9 un +6,4 bb / 100.
Nav nemaz tik slikti būt zivij, koa? Protams, ka šis joks vislabāk strādā pārejot uz jaunu limitu vai istabu.
Nevainīga ziņa vai ļaunu vēstoša ilūzija?
No PokerStars atskrēja pirmajā brīdī nevainīgs pasts, kas tomēr rada vieglas aizdomas. Ziņas it kā ir labas, sākot ar martu tiek pazemināts nepieciešamais skaits VPP, lai sasniegtu attiecīgos VIP līmeņus, tiek palielināts balvu fonds lojalitātes turnīros, kā arī parādās tīri cash bonusi Supernovām.
Tādiem aizdomīgiem tipiņiem kā man gribas izdarīt divus secinājumus. Pirmais, ļauži acīmredzot spēlē mazāk. Otrais, pat lielie monstri sāk vairāk dalīties ar saviem nopelnītajiem miljoniem, lai bremzētu lejupslīdi.
Pagaidām tam vēl nav daudz pierādījumu, bet sajūtas saka, ka drīz var nākt arī trešais secinājums. Ka tomēr arī online gambling ir neliels burbulis un tas sāk izlaist gaisu. Vai tas nozīmēs tikai stagnāciju vai reālus bankrotus un nozares pagrimumu, laiks rādīs. Iespējams, jāgaida nebūs nemaz ne tik ilgi. Domāju, ka jau vasara, kad dabīgu procesu rezultātā ir zināms atslābums, ieviesīs savas korekcijas.
Februāris
Diezgan nejauši sanāca stipri intensīvs mēnesis, iespējams, pat ir uzstādīts jauns izspēlēto roku personīgais rekords, gandrīz 20k. Protams, to nevajag salīdzināt ar reālajiem grinderiem, es jau tikai niekojos.
Iemesli tādai ražībai ir divi. Pirmkārt, koncentrēšanās uz cash, otrkārt, galdu selekcija. Pāris brīvdienu vakaros dabūju tik saldus pretiniekus, ka nespēju noturēties un vakars pamazām iestiepās agrā rītā… Tiesa, apspēlēja mani abos gadījumos vienos vārtos. Nelietim ar statiem 75/50/1,5 nolēju pat 6 BI pusstundas laikā, pēc tam turpmākajās četrās stundās atsitu tikai 4. Bija vēl pāris līdzīgi eksemplāri, kam atdevu pāris BI, piemēram, cilvēks ar 2 4 (suited!) nokalloja 3bet, cbet flopā un tur tā kā visu plusu nācās izsist no regulāriem, ha.
Darbojos principā pa NL200 īsajiem galdiem. Tikai sodot sevi par tiltošanu, divas sesijas nobliezu pa NL100, kā arī mēneša beigās saņēmos īsam izklupienam NL400 virzienā. Šoreiz puslīdz veiksmīgi, lai arī nepilnās 1000 rokās vairākkārt iebraucu setos un vispār tiku izriverots gandrīz vienmēr, kad tikām līdz showdown, tomēr kopumā pāri palika pat mazs plusiņš.
Turnīri atkal ļoti maz spēlēti, tikai VIP freerolli nu un vēl pāris dažādībai. PokerStars histēriskajā vīkendā, kad tika gaidīta 25 miljardā roka, uzspēlēju garantētajā miljonā, tur steks baigi lēkāja, bija diezgan agrs double-up, bet beigās out tuvu bubble. Vēl vienā 80k ar 55$ BI arī ilgi turējos ļoti labi un tad pilnīgi nevainīgā situācijā pie dziļiem stekiem (>20M) trāpīju augstākā setā. Jāmācās izmest arī tādas rokas.
PokerStars tiku pie gold statusa, bet sapratu, ka jāspēlē vēl vismaz 2x vairāk, lai dabūtu supernovu un tikai tad tur parādās normāli bonusi. No Full Tilt kā bija plānots izkešojos, attiecīgi noīsinot savus medību laukus līdz PokerStars, Party un CD.
Kopējie stati: NL200 = 2 bb/100, VPIP = 22, PFR = 16, AF = 2,2
Pašam ļoti patika lielākās + un – rokas, gandrīz kā no mācību grāmatas: AA JJ AKs KK QQ un AQo AJo A10s AJs Q9o. Pa pozīcijām arī divas interesantas lietas:
- mīnuss no BB ir mazāks nekā no SB
- pluss no CO ir lielāks nekā no BTN. Acīmredzot, esmu sācis biežāk aizsargāt BB, savukārt stīloju vairāk no CO un pat no SB.
Martā droši vien nesanāks (nevajadzētu!) tik daudz spēlēt, bet ja mēneša sākums būs veiksmīgs, tad ir plāns kādā brīdī atkal iet apraudzīt NL400.
Izspēļu analīze forumos – plus vai mīnus EV?
Kā jau reiz teica klasiķi: “ģēnijs – tas ir 1% talanta un 99% darba”. Pokerā to varam mazliet pārfrāzēt un uzskatīt, ka 99% ir analīze un pilnveidošanās. Var sēdēt un rēķināt +EV un -EV no katras darbības, var salīdzināt savas darbības ar guru teikto un mācīto, var postēt izspēles forumos un gaidīt gudrus padomus.
Esmu noformulējis dažas domas par pēdējo variantu:
1. Lielākā daļa padomu būs “Instafold”, “All-in”.
2. Dažas plašākas idejas kā “raise preflop – check / fold flop – allin turn” (drīkst saskaitāmos brīvi mainīt vietām, jēga no tā nemainās).
3. Spriedumi par postētāja personību “Tu taču esi fishs, reāli!”, “Nē, donks, lucky donks!!!”
4. Dažas pārdomas par iespējamo pretinieka range, steku dziļumu un ieteicamo darbības variantu.
5. Un tikai dažas pārdomas patiešām būs analīzes cienīgas, ņemot vērā maksimāli daudz faktoru un piedāvājot saprātīgus, loģiskus risinājumus pa visām ielām.
Mans mērķis tagad nav sūroties par to, ka lielākā daļa ir pilnīgi idioti – ja tā nebūtu, mums pat rakeback nesanāktu, vai ne? Jautājums vairāk ir par katra atbilstošā tipāža motivāciju. Nez, kuram interesē rakstīt testa tipa atbildes? Stāsts jau nav par to, ka neviens tās neņem vērā, kāds ieguvums pašam rakstītājam? Par tiem, kas metas apspriest “hero” prāta spējas un citas īpašības, gan vairāk vai mazāk ir skaidrs, kaut kā uz brīdi savus kompleksus laikam jau izdodas nomākt.
Nu un patiesībā man vienmēr ir likušies apbrīnas vērti tie, kas mēģina dalīties ar savām analīzēm. Man pašam nekad nav bijušas ilūzijas, ka mani spriedumi tiks ņemti nopietni, drīzāk tas ir kā atjautības uzdevums pašam sev. Šarāde.
Tā kā vismaz es jau kādu laiku savas izspēles nepostēju, jo jēgu no tā neredzu. Un arī piekrītu, ka patiesībā citiem nemaz nav jābūt tik labiņiem un jādalās savās domās par manu spēli. Ar savu know-how, ja kas.
Vēl mazliet par forumiem un blogiem
Turpinot īso rakstu sēriju par blogiem un forumiem, padalīšos savos novērojumos par tajos sastopamajiem tipāžiem.
Ar blogeriem patiesībā viss ir pavisam vienkārši:
1. tie, kam pietiek spēku pirmajam postam.
2. tie, kam ir idejas un pacietība veselam mēnesim.
3. tie, kas spējīgi no sevis izspiest vismaz dažus rakstus mēnesī vismaz pusgada garumā.
Pēdējie, jāatzīst ir reti, pat ļoti reti sastopami eksemplāri, bet visvairāk dabiski ir pirmo.
Forumos ir stipri sarežģītāk:
1. tie, kam slinkums domāt (meklēt), vieglāk paprasīt.
2. gudreļi, kam vienmēr par visu ir viedoklis un tikai viena taisnība (viņējā). Stingri un nelokāmi, taču pēc nedēļas var iizii apgalvot pretējo ar tādu pat pārliecību.
3. tie, kam mūžīgi vajag īdēt un sūdzēties.
4. tie, kam vajag apd…t visu un visus. Vienmēr. Topikam nav nozīmes.
5. visbeidzot zelta fonds – tie, kas patiešām kaut ko zin un māk arī sakarīgi paust savu viedokli. Šie arī ir tas kodols, kas ir katra foruma patiesā vērtība. Skaitam pat nav nozīmes, svarīga ir tikai kvalitāte.
Vēl tāda interesanta iezīme pēdējiem, ka bieži notiek specializēšanās uz konkrētām tēmām, kurās ne vienmēr tiek pieciesta konkurence. Vai nu izdodas iekarot lokālā guru statusu un neviens nedrīkst iebilst, vai arī apvainojas un dodas citur.
Ja kādu esmu piemirsis – piesakās, piešķiršu jaunu kategoriju!
Uzmanības tests
Sanāca interesanta izspēle – nokalloju 3bet ar suited konektoru, flopā dabūju, kā man izskatījās, flush draw. Pēc oppa cbet raise no manis, ilga pauze un call. Ja būtu alnis, tad es laikam izmestu. Turnā tukšums un tad pēkšņi pamanīju, ka man jau flopā tomēr ir gatavs nuts straight.
Tālāk jau veiksmīgi nostekojāmies, jo opps bija dabūjis setu flopā, bet turpmāk jābūt laikam uzmanīgākam. Lai gan nebiju spēlējis no vietas pat stundu. Šitā vēl nākamreiz nogulēšu quadus…
Janvāris
Lai arī grūts mēnesis – man vienmēr pēc garajām brīvdienām uzbrūk neliela depresija un apātija, tomēr beidzies ar pozitīvu iznākumu. Gan matemātiskā, gan tīri spēles ziņā.
Janvārī pilnībā pārgāju uz īsajiem (6-max) cash galdiem, ar šo lēmumu joprojām esmu pilnībā apmierināts. Turnīrus praktiski nespēlēju, tikai likumīgi pienākošos freerollus nu un tad vēl dažus kompānijas pēc paralēli šiem. Panākumu nekādu, divi finiši mazās naudās. Neskatoties uz to, ka turnīrus pēdējā laikā spēlēju ļoti maz, vismaz pašam patika, kā attīstījās notikumi. Izlidoju parasti tajos gadījumos, kad pēc loģikas bija jāstekojas un tikai vienreiz tas bija 20:80 situācijā, pārējie bija coinflip vai tālu priekšā. Tā kā meistarība pavisam nodzerta vēl nav, varbūt kādreiz arī kaut kas sanāks.
Sanāca atkal paklejot pa pasauli, mēneša laikā padarbojos pat piecās dažādās istabās. Galīgi neiedzīvojos Towerā, no turienes izvācos. Party iedeva labu reload bonusu, atkal ir iespējams dabūt ap 50% rakeback mēneša perspektīvā + grindrolli. Starzos dabūju silver statusu, jāizpēta šamējo lojalitātes programma, var gadīties, ka pamazām pārceļos uz šejieni. Protams, ka netika aizmirsts arī par “mājām” CDPoker izskatā un pavisam mazliet arī Full Tilt. Pēdējais ir nākamais kadru īsināšanas sarakstā, spēlēt bez rakeback tomēr ir jēgas tikai tad, ja nav citu iespēju.
Tā visa – klejošanas un pārejas uz īsajiem galdiem, rezultātā diezgan daudz dzīvojos pa NL100 un mazliet pat NL50, tikai mēneša beigās nostabilizējos NL200.
Stati:
NL100 = +1,5 bb/100, VPIP = 23, PFR = 15, AF = 2,3
NL200 = 2 bb/100, VPIP = 24, PFR = 18, AF = 2,4
Ar šiem esmu diezgan apmierināts, jātiek tikai vaļā no dažām hroniskām kaitēm – stekošanās ar overpair pret setu (skaidri parādītu), vairāk jāspēlē cilvēki nevis kārtis, un vajadzētu būt jau puslīdz ok.
Forums vs blogs
Laikam būtu muļķīgi noliegt, ka internets ir radījis jaunas iespējas milzīgi daudzās sfērās. Cilvēku savstarpējā komunikācijā, tajā skaitā.
Vēsturiski, tas šķiet, ir attīstījies tā, ka sākumā bija forumi, kur cilvēki ar puslīdz vienādām interesēm diskutē par dažādām tēmām. Stingri vēlāk radās blogi un es pats ilgi nevarēju saprast, kāpēc tādi vispār vajadzīgi. Lai saprastu, sāku rakstīt savu, ha.
Tad nu pēc apm. pusotra gada pieredzes esmu radījis tēzi – hipotēzi. Man šķiet, ka blogi ir kā forumu blakusprodukts. Tos radīja cilvēki, kam diezgan bieži bija ko teikt, bet kam nepatika, ka viņu sacītais pazūd kopējā komentāru un diskusiju čupā. Kā arī, protams, ne mazāk svarīga ir privātīpašnieka sajūta, kas kā zināms ir ļoti motivējoša.
Ja, piemēram, forumā kaut kāds kretīns uzraksta atbildes vietā rupjību vai stulbību, protams, ka teorētiski ir iespējas sazināties ar adminiem un to izdzēst. Bloga gadījumā viss ir 100x vienkāršāk, dzēšu un laboju visu, kas ienāk prātā. Tiesa, vismaz man tā rīkoties nav bijis vajadzīgs īpaši bieži. Ja neskaita dažus padumjus spamerus, tad laikam esmu izdzēsis un mazliet pakoriģējis burtiski vienu – divus komentus.
Tāpat interesanti, ka blogeru starpā veidojas daudz ciešākas emocionālas saites, ja tā to drīkst saukt, khm. Līdzīgi kā kaukāziešu tradīcijās, kad viens galdiņš pārmaiņus uzsauc otram, arī blogeri, vismaz daļa, diezgan regulāri aiziet iekomentēt kaut ko pie otra.
Savukārt forumā attiecības ir daudz vairāk balstītas uz kopējo iespaidu, kādu katrs māk radīt par sevi nosacīti plašākai publikai. Ziņojumu kvalitāte un kvantitāte rada kaut kādu cieņas un ticamības pakāpi, kas laikam arī ir galvenās foruma biedru raksturojušās īpašības.
Mazliet vienkāršojot man ienāca prātā salīdzinājums, ka blogeru kopiena ir līdzīga mazam ciematiņam, kur katrs ņemas pa savu teritoriju un laiku pa laikam aiziet ciemos pie kaimiņa iedzert kādu alu. Savukārt forums ir gandrīz kā deviņstāvene Rīgas guļamrajonā, kur lielākā daļa viens otru nepazīst nu un ja arī pazīst, tad a) tikai lielākos pļēgurus un huligānus, b) “vērtīgos” kaimiņus, kas māk salabot krānu vai var dabūt pa lēto kartupeļus.
Ar to galīgi negribu teikt, ka blogeri ir labāki par forumiešiem vai otrādi. Drīzāk katram savs, kas vairāk patīk, tur arī biežāk ietusē. Hiperaktīvie un apsēstie, protams, pagūst visu, lol.
